Uzdevums, kurā norādīts precīzs galamērķis un konkrēti norādījumi, ir ļoti svarīga lieta. Tikai pēc tam var runāt par izpildi un izpildes operativitāti. Metrotec uzdevumu lietotne savstarpēji sasaista autovadītāju, loģistikas speciālistu, klientu un, ja ļoti grib, arī grāmatvedības programmatūru. No uzstādītiem un pēc tam izpildītiem uzdevumiem veidojas pārskats, uz kura pamata var ērti un viegli iesniegt rēķinus par piegādātajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem.

Vienkārši izmantot autovadītājam

Autovadītājs savā skatā redz viņam uzdotos uzdevumus ar konkrētiem gala mērķiem, plānoto maršrutu, kā arī darba izpildei nepieciešamajiem norādījumiem. Lai apstiprinātu pakalpojuma sniegšanu, vadītājs lūdz pasūtītājam elektronisku parakstu. Vadītājam ir arī iespēja pievienot savas fotogrāfijas vai komentārus, ja preces piegāde vai pakalpojuma sniegšana kāda iemesla dēļ neizdodas.

Ja nepieciešams, loģistikas speciālists var norādīt precīzas piebrauktuves, tā samazinot gala mērķa atrašanai nepieciešamo laiku. Klienti ir dažādi, tādēļ arī lietotnei ir vairāki varianti, kas dažādi izmanto darba uzstādījumu, apmeklējamo starppunktu skaitu un vēlāko atskaiti par darba izpildi.

Betona ražotāja piemērs

Betona ražotājam ir savs pasūtījumu reģistrs. Uz tā pamata notiek betona pārdošana, norēķini par izvadāšanu un izkraušanu. Trūkums ir liels papīru daudzums un ar roku ierakstāmi momenti. Konkurence prasa, lai pārvadājumu, izkraušanas un mazgāšanas laiki būtu precīzi aprēķināti. Kā pārvadātāji procesā ir iesaistīti apakšuzņēmēji, ar kuriem arī ir jānorēķinās par pievešanu un izkraušanu. Operativitāte, precizitāte un caurspīdīgums ir atslēgas vārdi. Pretējā gadījumā laiks tiek patērēts strīdiem un neuzticībā cieš sadarbība. Kontrole ir nepieciešama, bet apgrūtinoša un laikietilpīga abām pusēm. Savukārt pasūtītājs vēlas tiešsaistē pārlūkot savu pasūtījumu vēsturi un izpildes gaitu. Tāpat viņš ir ieinteresēts piegādes procesa caurspīdīgumā.

Pasūtījumi automātiski uz Metrotec

Betona piegādes un izkraušanas pasūtījumi tiek paralēli nosūtīti uz Metrotec. Metrotec no tā izveido uzdevumu autovadītājam. Planšetdatora ekrānā autovadītājs redz galamērķi, ceļu uz to un pasūtījuma izpildei nepieciešamo papildinformāciju. Ja nepieciešams, vadītājs var pasūtījumam pievienot savu informāciju, vai nu par izkraušanas metodi vai savām betonam pievienotajām vielām. Tāpat vadītājs var prasīt klientam parakstīties skārienjutīgajā ekrānā, lai apstiprinātu pasūtījuma izpildi.

Vadītājam vairs nav ar roku jāieraksta pavadzīmē piebraukšanas un aizbraukšanas laiks. To autovadītāja vietā izdara sistēma. Turklāt minētie brīži tiek automātiski nosūtīti uz betona ražotāja paša pasūtījumu sistēmu. Par darba izpildi tiek izveidots pārskats, kas precīzi ataino izkraušanas ilgumus.

Apkopju sajukums

Pārsvarā ir zināms, cik motorstundu kāda tehnikas vienība ir nostrādājusi un uz cik daudz mašīna vēl ir spējīga. Bet ir sajukums par servisiem un remontiem. Tas ir haotiskas neorganizētības un nekārtīgas dokumentācijas dēļ. Ar rokām rakstītās apkopes burtnīcās visi ieraksti nav saprotamā formā, par attēliem un datņu materiāliem nemaz nerunājot. Un, ja tiek uzturēta excel tabula, to parasti spēj izlasīt vienīgais cilvēks, kas vajadzīgā brīdī nav pieejams. Dažkārt apkopes un remonta dienas iesaistītajiem ir kārtējais pārsteigums, radot lieku kņadu, laika zudumu, darba pārkārtošanu un dažkārt arī līgumsodus.

Apkopes dienasgrāmata ienes skaidrību

Risinājums sajukuma sakārtošanai ir elektroniska apkopes dienasgrāmata. Tas ir palīglīdzeklis servisa laiku rezervācijai un atgādināšanai. Automātiski izcelta informācija, ja tuvojas kāds servisa termiņš vai jārezervē apkopes laiks, no vienas puses ļauj laicīgi plānot remontu, savukārt no otras – atgādina par termiņa tuvošanos vai pārsniegšanu.

Apkopju termiņus programma piedāvā pēc iepriekš iestatītiem intervāliem, turklāt visu laiku rēķinoties arī ar nostrādātajām motorstundām. Dažādiem lietotājiem ir piekļuve programmas informācijai. Informācija ir redzama visiem iesaistītajiem. Tāpat iesaistītajiem ir redzams arī tas, ka tehniskais vadītājs ir fiksējis konkrētu remonta vai apkopes laiku. Nepamanāmi un neradot troksni, remonti ir noorganizēti un visi informēti.

Būt kā labam saimniekam – elementāra lieta

Kurš negribētu būt labs saimnieks. Pirmais un vienkāršākais veids tā parādīšanai – ved uzskaiti, kā apejies ar savu mantu.

Par apkopēm visa dokumentācija tiek apkopota vienā vietā – attēli, rēķini, piedāvājumi. Tie ir sistematizētā formā. Viegli meklēt un ātri atrast. Ja nepieciešams, var ērti apskatīties, kurā laikā ar kādu odometra vai darba stundu rādījumu tika veikts kāds remonts vai apkope. Vērtīgi arī vēlāk, pārdodot mašīnu.

EX sertificēts

Uzticams, stabils, 24/7 strādājošs risinājums vidēm ar augstu draudu līmeni, kuras raksturojošie atslēgas vārdi ir viegli uzliesmojošs un sprādzienbīstams. Precīzs, pilnībā automātisks, nav jāveic apkope, nekāda cilvēciskā faktora. Paredzēts dīzeļa, benzīna, šķidrā kurināmā un sašķidrinātās gāzes līmeņa mērīšanai. Izmanto arī Adblue un ūdens līmeņa mērīšanai.

Mērot patēriņu ar patēriņa mērītāju, neizbēgami rodas zināma sistemātiska kļūda, kuru nevar kompensēt. Mērierīces nodiluma dēļ minētā kļūda aug nenosakāmi. Kļūdas rezultātā starpība starp izmērīto un reālo pastāvīgi akumulējas un kādā brīdī neizbēgami nonāksi situācijā, kad viela faktiski būs beigusies, bet ne saskaņā ar pastāvīgo mērījumu aprēķinu. Iesaistītajiem nav padoma un vainīgā nav. Nav izslēgta situācija, kad to izmanto ļaunprātīgi. Lai izvairītos no šādiem nepatīkamiem pārsteigumiem, apjoms paralēli jāmēra ar līmeņa sensoru.

Kādas nepilnības ar to risina?

Pirmkārt, vienmēr ir precīzi zināms degvielas atlikums, turklāt tvertni nešūpojot kaut kur aukstumā un mitrumā, kā arī nesasmērējot rokas un apģērbu.

Otrkārt, sistēma pastāvīgi zina patēriņu un pati piedāvā nākamo uzpildes laiku.

Treškārt, sistēma palīdz vispārēji organizēt uzpildes loģistiku.

Ceturtkārt, mērīšanas sistēma piedāvā dažādas analīzes iespējas, kas balstās pastāvīgā aktuālā patēriņa periodiskā reģistrācijā.

Cik sarežģīta ir tās izmantošanas sākšana?

Līmeņa mērīšana notiek ar spiediena sensoru, kas tiek iegremdēts tvertnē. Sensora vadīšanai tvertnē nepieciešama 1,25 collas liela atvere. Ja tādas nav, pamata smagums ir uz cauruma izurbšanas. Augstā draudu līmeņa dēļ urbjmašīnu nedrīkst pievienot tieši pie tvertnes. Dažādām tvertnēm vāka noņemšana un uzlikšana ir dažādas darbietilpības. Var būt nepieciešamas 30 minūtes līdz vairākām stundām. Pārējā daļā darba ir maz. Iekārta darbojas ar baterijām un ir izturīga pret laikapstākļu ietekmi, nav jāpievieno jauni vadi. Viss ir izdarāms, maksimums, stundā. Par baterijas kalpošanas ilgumu nav jāraizējas. Strāvas patēriņa ziņā risinājums ir ļoti ekonomisks, baterijas kalpos desmit gadus. Būtībā piemērots jebkurai tvertnei.

Spiediena sensori ir paredzēti dziļumiem līdz 3 m un līdz 5 m. Lai iegūtu precīzus mērījumu rezultātus, ir nepieciešama tvertnes gradācijas tabula (šķidruma staba augstums ar 10 cm soli un tam atbilstošs apjoms).

Sašķidrinātās gāzes gadījumā viss ir pavisam vienkārši. Līmeņa mērīšana notiek bez kontakta ar Halli sensoru un tiek izmantota esošā sensora ligzda. Visa montāža un izmantošanas sākšana aizņem līdz 20 minūtēm.

Kā notiek uzpildes loģistikas organizēšana?

Atkarībā no konkrētā brīža piepildījuma (vairāk par pusi, mazāk par pusi, mazāk par trešdaļu), tvertņu atrašanās vietas kartē ir marķētas ar dažādām krāsām. Būtībā tas ļauj acumirklī aptvert, cik daudz ir un iegūt pieturas punktus uzpildes loģistikas organizēšanai.

Viens peles klikšķis uz kartes, un var redzēt detalizētu informāciju par izvēlēto tvertni – aktuālais apjoms, pilns apjoms, temperatūra, bateriju spriegums. Vadoties no pēdējās dienas patēriņa sistēma prognozē laiku, kad jāveic nākamā uzpilde.

Uz periodiski reģistrētiem rādījumiem balstās analīze. Lietotājs var sastādīt pārskatus salīdzināmā formā un šķirot datus pēc patērētā vai uzpildītā apjoma. Pārskati rāda dienu patēriņa informāciju ar sākuma un beigu atlikumu. Pārskata periodi ir brīvi nosakāmi. Tvertnes var sadalīt grupās. Datu vēsturē ir redzams, kāds bija aktuālais atlikums kādā konkrētā brīdī konkrētā tvertnē. Tāpat datu kopums ļauj vēlāk novērtēt uzpildes loģistikas optimalitāti.

Kas vērtīgs vēl ir?

Savietojamība ar degvielas uzpildes staciju pārvaldības programmu Cloudics. Dažu administrēšanas darbību rezultātā degvielas atlikumi kļūst redzami programmā Cloudics. Tie cilvēki, kas ir pieraduši katru dienu izmantot Cloudics, piekļūst atlikumiem savā parastajā sistēmā.

API esamība. Klients var savietot Metrotec ar savām informācijas sistēmām un automātiski pārvietot uz savu informācijas sistēmu Metrotec saražotos datus.

Klients var “padarīt redzamu” savam klientam kādu tvertņu daļu vai izmantot Metrotec pārskata formas, lai sniegtu informāciju savam klientam.

Atsauces

Risinājums tiek izmantots un ir atzīts par labu Alexela, Olerex un Tartu termināla servisa stacijās. Iekārtas tiek izmantotas LPG tvertnēm, dīzeļa un benzīna cisternām. Gan virs, gan zem zemes.

Savlaicīgas un precīzas informācijas esamība noder vadīšanai vai procesu vadībai. Vecās skolas pārstāvji uzskata, ka vienmēr var vienkārši piezvanīt, lai uzzinātu kāda vai kaut kā atrašanās vietu. Pilnīgi pareizi! Taču, ja telefons ir aizņemts vai izslēgts, vai ārpus zonas, vai ari uz zvanu kāda iemesla dēļ neatbild, vai arī atbildē atskan vaimanas? Pazīstama sajūta, vai ne? Jo tālāk iet laiks, jo akūtāka kļūst nepieciešamība pēc informācijas. Hroniska izprašņāšana ir ļoti apgrūtinoša, lai neteiktu nomācoša darbība abām pusēm. Labāk izmanto GPS attālināto uzraudzību. Vienkārši un ērti, ietaupa laiku un saudzē nervus. Mašīnā uzstādītā GPS ierīce vienmēr zina precīzu mašīnas atrašanās vietu, ir vienmēr ieslēgta un periodiski nosūta informāciju uz pozicionēšanas sistēmas datu bāzi. Līdz ar to tev vienmēr būs pieejama nepieciešamā informācija tieši tad, kad tev tā būs nepieciešama, un tu nebūsi ne no viena atkarīgs. Tieši tāpat kā finanšu vadītājs saviem turpmākajiem saimnieciskajiem lēmumiem izejas informāciju saņems no uzņēmuma grāmatvedības, dispečers vai tehnikas vadītājs izmanto pastāvīgi atjauninātu atrašanās vietas informāciju no pozicionēšanas sistēmas mašīnu darba koordinēšanai.

Kādu labumu uzņēmumam dod pozicionēšana?

Tikai apziņa vien, ka “esmu tālu redzams”, ir disciplinējoša. Šī apziņa veido attieksmi pret darba laika izlietojumu, kas savukārt izslēdz vēlākus strīdus, samazina tukšu braucienu skaitu un visu darba procesu padara caurspīdīgāku.

Pozicionēšanas sistēma nav paredzēta “šmaucēju” atklāšanai, galvenokārt tā ir paredzēta, lai atklātu neziņas, nepietiekamas informācijas vai plānošanas pieļautas kļūdas.

Ja ir atrašanās vietas informācija kopā ar braukšanas vēsturi, darbu var organizēt labāk, gan izejot no darbinieka, gan auto vadītāju viedokļa. Harmoniska darba organizācija uzlabo uzņēmuma iekšējo klimatu, paaugstina darbinieku uzticēšanos vadībai, kā arī palielina produktivitāti.

Datu vēsture bezkaislīgi apliecina, vai norunātajā laikā bija norunātajā vietā, vai kāds brauciens vai atrašanās fakts notika vai nē. Datu vēstures vēlāka izskatīšana ļauj novērtēt braucienu optimalitāti un veikt nozīmīgus uzlabojumus nākotnei.

Attālinātā uzraudzība palīdz operatīvi vadīt darbus un, ja nepieciešams, iejaukties. Gan novirzīt ekipāžu uz pareizo galamērķi, gan risināt negaidītus papildu uzdevumus. Gandrīz vienmēr ar attālināto uzraudzību var novērtēt galamērķī nonākšanas laiku un atbilstoši tam plānot turpmākās darbības. Atrašanās vietas precīza zināšana noteikti palīdz pieņemt precīzākus lēmumus, kā rezultāts ir ietaupīts laiks un nauda, kā arī augstāka drošība.

Izpaliek strīdi

Attālinātā uzraudzība izbeidz pastāvīgos nogurdinošos jautājumus vadītājam par viņa atrašanās vietu. Mazāk stresa un nervozēšanas no vienas puses, un pastāvīgas iejaukšanās pārtraukšana no otras ir noderīgi visiem, vienlaicīgi ir pastāvīgs pārskats par darbiem.

Kā atmaksājas pozicionēšana?

Cik sarežģīti ir sākt lietot pozicionēšanu?

Tā kā šīs ir mazas un vienkārši uzstādāmas ierīces, lietošanas uzsākšana parasti notiek ātri un nesāpīgi. Visvienkāršākā pozicionēšanas ierīce ir nedaudz lielāka par sērkociņu kastīti un ir uzstādāma tikai dažu minūšu laikā. Ikviens var tikt ar to galā bez palīdzības no malas.

Kad pēc uzstādīšanas ir noslēgts līgums ar pozicionēšanas pakalpojuma sniedzēju, sistēmu var sākt izmantot uzreiz.

Attālinātajai uzraudzībai ir daudz papildu iespēju

Uz informācijas, kas serverī nonāk no uzraudzības ierīces, pamata var izveidot vairākas atskaites un statistikas pārskatus. Izmantojot koordināšu informāciju, var aprēķināt kustības ātruma, braukšanas un stāvēšanas laika atskaites.

Vēl viena laba iespēja ir kartē atzīmēt interesējošas zonas un pasūtīt paziņojumus par šo zonu apmeklējumu. Ierīcei var likt reģistrēt atbilstošo sensoru sniegto informāciju par temperatūru, degvielas atlikumu tvertnē, dzinēja apgriezieniem, lūku atvēršanu, kā arī pacelšanas iekārtas, vinčas vai kādas citas būtiskas papildu sistēmas izmantošanu. Šādā gadījumā iekārta kopā ar atrašanās vietas informāciju uz serveri nosūta arī visu pievienoto sensoru rādītājus.

Pilnīgi atsevišķas tēmas ir mašīnu rezervācija, vadītāju atpazīšana, darba laika uzskaite ārpus biroja, digitāla tahogrāfa datņu lejupielādēšana, divpusēji sakari ar auto vadītāju, attālinātās uzraudzības sistēmas savākto datu un uz tiem balstītu atvasinājumu automātiska nosūtīšana uz klienta informācijas sistēmu un daudz kas cits. Jo vairāk papildiespēju izmanto, jo lielāki ir klienta ieguvumi.

Kā zināms, smagās tehnikas nolietojums un apkopes intervāli tiek noteikti pēc motorstundu skaita. Tehnikas vienības darbspējas un vispārējo stāvokli nosaka nostrādāto motorstundu skaits. Vidējo degvielas patēriņu izsaka litros uz motorstundu.

Taču kā tiek reģistrēti motorstundu rādījumi, ar kādu periodiskumu tie nonāk pie tehnikas vadītājiem, kā tos apstrādā tālāk? Vai tu vari pateikt, ka tev ir pārskats par mašīnas darba procesu tā, ka tu spēj nepieciešamības gadījumā atjaunot kādu nejaušu brīdi vai nogriezni no iepriekšējā perioda? Tas ir ļoti svarīgi, jo detaļu pārzināšana ļauj vēlāk labāk izprast situāciju un atrisināt jebkādus strīdus.

Zināšana, ka, piemēram, viena mēneša pārskata periodā izpildījās N stundas, nesatur informāciju par nostrādāto stundu lietderīgumu. Taču tieši tas ir svarīgi izdevumu efektīvai saimniekošanai.

Izmanto attālināto uzraudzību! Attālinātās uzraudzības sistēma periodiski reģistrē mašīnas darba fāzi, jebkurā laika brīdī zina tās motorstundu rādījumu un vēl vairāk – ir arī informācija, vai motors strādā tukšgaitā vai slodzē.

Tā varat atrisināt strīdīgus jautājumus un novērst problēmas. Turklāt vienmēr ir pieejamas precīzas atskaites – tieši tajā brīdī, kad tās ir visvairāk nepieciešamas. Izmantojot attālināto uzraudzību, vienkāršo tehnikas apsaimniekošanu, padarot to parocīgu un iegūstot laiku.

Peļņas palielināšana

Nevienam nav jaunums, ka gandrīz jebkurā nozarē ir blīva konkurence un peļņas gūšana tādēļ ir sarežģīta. Situācijā, kad ienākumus neizdodas ātri palielināt, ir labāk jākontrolē izdevumi. Smagās tehnikas gadījumā vislielākais izdevumu postenis ir degviela un mašīnas amortizācija. Ar attālināto uzraudzību var labāk kontrolēt ikvienu patērēto degvielas litru un katru nostrādāto minūti.

Vērtība caur kontrolēšanu

„Metrotec vietnē redzu visas darba tukšgaitā stāvēšanas stundas un intensīvi strādātās darba stundas. Visas mašīnas var arī precīzi pozicionēt ar GPS ierīces palīdzību, līdz ar to iegūstu ļoti labu pārskatu par objektā notiekošo,” ekskavatoru firmas īpašnieks paskaidro, kā viņš ir guvis labumu no šāda risinājuma.

Ar dzinēja apgriezienu reģistrāciju var saprast, kas tika veikts darba stundās, un vai viss bija lietderīgi. Vairs nav tā, ka mašīna tiek atstāta iedarbināta, kamēr vadītājs veic savus darbus.

Tukšgaitas atskaite skaidri parāda nelietderīgi patērēto degvielu un apkopes periodu “tuvināšanas” laiku. Parasti, iegādājoties tehniku, domā arī par tās pārdošanu tālāk. Šeit ir svarīgi piebilst, ka tipisks 20 procentu atpūtas laiks automātiski samazina vēlāko pārdošana vērtību un ar attālināto uzraudzību var uzturēt augstāku tehnikas pārdošanas vērtību.

Automātiskas atskaites

Atskaites ir neizbēgami nepieciešamas. Atskaitēs balstās darba laika, algas un izdevumu aprēķins. Vai esi aprēķinājis, cik sarežģīti ir katru mēnesi savākt datus, nemaz nerunājot par laiku, kas tiek patērēts, ievadot ciparus? Un, ja nu ievadot iezogas kļūda?! Attālinātās novērošanas sistēma reģistrē darba ciklu sākumus un beigas ar sekundes precizitāti, kā arī nekad nekļūdās, saskaitot vai atskaitot ciparus. Tev vairs nav jāvelta tam laiks, vai jāsteidzina kāds cits. Atskaites vienmēr ir pa rokai tieši tad, kad tev tās ir nepieciešamas.

Strīdu risināšana, problēmu novēršana

Ir pazīstama situācija, kad pasūtītājs vēlas uzzināt precīzu veicamā darba cenu, taču darbu apjomu nav iespējams precīzi noteikt. Attālinātā novērošana nekļūdīgi izmēra patērēto laiku un, ja ir vēlēšanās, nodrošina procesa caurspīdīgumu arī pasūtītājam. Precizitāte raksturo izpildītāja profesionalitāti. Par to pasūtītājs ir pateicīgs, un kompromisiem ir dota zaļā gaisma. Tu vienmēr vari vēlāk noskaidrot, kurā laikā kas notika, vai tas bija darba sākums, beigas, dīkstāve vai kas cits, kā arī dažādi strīdi ar to tiek atrisināti operatīvi un bezkaislīgi.

Automātiski atgādinājumi nosūta mašīnas uz apkopi īstajā laikā

Apkopes intervālu ievērošana ir katras mašīnas labas izturības priekšnoteikums. Dzīve ir parādījusi, ka intervāla ignorēšana ir radījusi lielus remonta izdevumus vēlāk un pat izraisījusi rūpnīcas garantijas pārtraukšanu. Ja mašīnu apkope netiek veikta laicīgi, tas var izraisīt tūkstošiem eiro zaudējumus.

Intervālu uzskaiti var veikt programmā Excel, daudzi smagās tehnikas īpašnieki to arī dara. Ikviens saprot, ka ievadīšana ar rokām nozīmē kļūdas, nerunājot par šīs pastāvīgi apnicīgās darbības laikietilpīgumu, kā rezultātā ir neveikta tehniskā apkope.

Līdzīgi modinātājam strādā attālinātās novērošanas sistēma, kas, tuvojoties tevis iestatītajam intervālam, informē atbildīgās personas. Sistēma pastāvīgi ved uzskaiti, uzticami kalpo tev 24/7 un nekad neaizmirst neko un nevienu.

Cik liela ir no izmantošanas iegūstamā peļņa?

Tikai tukšgaitas pārbaude un tās samazināšana par 10 % nozīmē par 10 % augstāku tehnikas vienības atlikušo vērtību (vairāki tūkstoši eiro). Laiks, kas tiek ietaupīts uz atskaišu sastādīšanu vai citu cilvēku mudināšanu ar mērķi sastādīt atskaites, ir 2-3 stundas *100 eiro( mēnesī uz vienu tehnikas vienību. Degvielas patēriņa ietaupījums uz darba tukšgaitā samazināšanas rēķina ir 25 eiro mēnesī. Naudā ir grūti izteikt peļņu, kas izriet no savlaicīgas apkopes, precīzām atskaitēm, novērstām problēmām un atrisinātiem strīdiem.

Kā efektivitātes palielināšanas priekšdarbs ir ieteicama precīza mērīšana un analīze. Vispirms iedalām darba vai apkalpošanas procesu fāzēs. Iedalīšana un fāžu nosaukšana, kā arī dažādu fāžu skaits ir individuāls.

Svarīga ir precīza pārejas momentu reģistrēšana, kam ir piemērota pie kontroliera kā papildu ierīce pievienojamā klaviatūra. Darba fāžu ilgumu mērīšana ļauj diezgan labi saprast, kur tika patērēts laiks. Papildus ilgumam ar katru fāzi ir saistīti nobrauktie kilometri, patērētā degviela un kartes atbalsts. Ar izmērītajiem rezultātiem var novērtēt procesa efektivitāti, veidot pakalpojuma cenu, izstrādāt motivējošu algas sistēmu, izmantot reģistrētās fāzes kā pamatu darba dienasgrāmatai. Turpmākā analīze, kas pēc reģistrētā rezultāta būtu jādara procesa uzlabošanai, ir katram uzņēmumam jāizlemj pašam.

Kā kurš to ir izmantojis?

Datu vēsture ar darba fāžu kartes atbalstu uzskatāmi izceļ dažādas fāzes. Skaidri un viennozīmīgi ir saprotams, kad un kur mainījās kāda fāze, kā arī, cik ilga tā bija. Ja bija dīkstāve, datu vēsture to skaidri norāda. Atskaite norāda darba fāžu vidējo ilgumu dienā apskatāmajā periodā, līdz ar to ļaujot īpašniekam acumirklī novērtēt efektivitāti.

Par katru fāzi atskaitē ir atsevišķa rinda, kuru lietotājs var papildināt ar saviem datiem. Atbilstošajām rindām pievienojot informāciju par pasūtītāju, sniegto pakalpojumu vai piegādāto preci, atskaite kļūst par dienasgrāmatu un ir ievads rēķinu programmai. Neviena rinda nav ārpus novērojumiem, katrs cents tiek atnests mājās.

Ar pēcapstrādes mērķi darba fāžu atskaiti var eksportēt uz klienta grāmatvedības programmatūru. Iepazīstieties arī ar rakstu “Datu ielādēšana no vienas sistēmas citā”

Fāzes neatliekamā palīdzība ir norādījusi šādi: gaida izsaukumu, ceļā pie pacienta, sniedz palīdzību, ceļā uz slimnīcu, slimnīcā, apkopē un rezervē.

Apkalpošanas izejas punkts ir trauksmes centra pieņemtajā ārkārtas palīdzības zvanā fiksētais apkalpošanas pieprasījuma laika brīdis. Kā pirmais solis ir svarīgi precīzi izmērīt reaģēšanas uz izsaukumu un nokļūšanas galamērķī laiku. Tie tiek reģistrēti darba fāzēs.

Apkalpošana vēlāk tiek kritiski izskatīta, kopīgi analizē operativitāti. Šī rutīna notiek pastāvīgi, tiek izmeklēta katra kavēšanās, un ar šādu pastāvību tiek nodrošināta labāka gatavība un īsāki apkalpošanas laiki.

Papildus apkalpojošās brigādes darba fāze ir reālajā laikā redzama dispečeru dienestam dažādas krāsas punktu uz kartes veidā.

Tāpat ir svarīgi, lai izkraušanas vietas un laiki būtu vienkārši pārbaudāmi. Klaviatūra šeit netiek izmantota, taču kontrolieru ievadiem pievieno signālus, kas norāda uzlādes sūkņa ieslēgšanu un piekabes sānu lūku atvēršanu. Ar peles klikšķi atskaites rindā dispečeram ir viegli redzēt, vai sūkņa darba cikls (jeb izkraušanas vieta) sakrīt ar pasūtītāja atrašanās vietu. Atskaites par notikumiem, kas ataino sūkņa darbu un sānu lūku atvēršanas laiku, automātiski pāriet uz klienta grāmatvedības programmatūru, un tur notiek salīdzināšana ar pasūtījumu sistēmā paredzētajiem iekraušanas laikiem. Tā rezultātā tiek izfiltrēti notikumi, kas neietilpst paredzētajos laika rāmjos. Uz operatīvo izkraušanu rēķina stāvēšanas laiki ir īsāki, kas savukārt nozīmē lielāku pārvadāšanas jaudu un lielākus ienākumus gan uzņēmumam, gan arī augstāku atalgojumu auto vadītājam.

Papildus laikam, kas tiek patērēts braucienam, ir svarīgi saprast, cik ātri notiek preces iekraušana un izkraušana ar uz mašīnas esošo vārstu, kā arī, cik lielu daļu no objektā pavadītā laika veido kraušanas process. Uz vietas darāmā darba mērīšanai ierīcē ir apvienoti hidrosūkņa un vārsta signāli. Ierīce ar pedantisku konsekvenci reģistrē abu mehānismu darba fāžu izmaiņas. Atskaite skaidri izceļ periodu, kad hidrosūknis nepamatoti nolietojas, strādājot tukšgaitā. Savlaicīga iejaukšanās pagarina kalpošanas laiku. Vārsta darbs ir laika ziņā kritisks. Ja saskaņā ar atskaitēm tas izrādās pārāk garš, gadījums tiek izskatīts atsevišķi, nepieciešamības gadījumā darba procesā ievieš izmaiņas, kā rezultāts ir īsāks iekraušanas laiks un lielāka vispārējā apkalpošanas jauda. Kartes atbalsts ļauj kontrolēt, vai izkraušana notika īstajā adresē un/vai ar klientu norunātajā laikā.

Stāvošs automobilis ir izdevumi, nepietiekami izmantots automobilis ir luksuss.

Kā un cik daudz transportlīdzekļu koplietošana palīdz samazināt izdevumus Tavā uzņēmumā?

Jo mazāk automobilis brauc, jo lielāks izdevumu postenis tas ir. Šķietami neticams paradokss, taču tā tas ir – stāvēšana uz vietas peļņu nenes! Līzinga automobilis, kurš gadā nobrauc 10 000km, uzņēmumam nozīmē 6700 eiro izdevumus. Turklāt no nobraukuma neatkarīgie pastāvīgie izdevumi veido 85 %

Kā šie cipari iegūti?

Jo mazāks ir nobraukums, jo lielāks ir pastāvīgo izdevumu procents. Raugoties uz izdevumu cipariem, uzreiz rodas jautājums, vai tiešām visi automobiļi uzņēmumā ir nepieciešami? Ikviens ir ieinteresēts izdevumu ierobežošanā, ja tas neizraisa kritumu piedāvātā produkta vai sniedzamā pakalpojuma kvalitātē.

Ņemot vērā braucienu skaitu dienā, braukšanas un stāvēšanas laiku, braucienu un stāvēšanas ģeogrāfiju, var novērtēt transportlīdzekļa efektīvo lietošanas laiku. Laba iespēja, kā palielināt efektīvo lietošanas laiku, ir ieviest koplietošanu nepietiekami izmantotajām mašīnām. Un tā var atklāties, ka uzņēmumā ir lieks katrs piektais vai pat katrs ceturtais transportlīdzeklis. Kas gadā nozīmē ietaupītus 6000+ €. Summa, kuras ietaupīšanas vārdā ir vērts rīkoties, vai ne?

Lai ieviestu koplietošanu, noteikti ir nepieciešama rezervēšanas sistēma, kas ir viens no GPS attālinātās uzraudzības moduļiem.

• Transportlīdzekļu koplietošanas pārskatāma atainošana kalendāra skatā;
• Transportlīdzekļa rezervēšana noteiktam lietotājam noteiktam periodam;
• Rezervēšanas periodā centrālās atslēgas atvēršana, izmantojot lietotāja tālruni;
• Darba laika uzskaite ārpus biroja;
• Atskaites un lietošanas statistika.
  

No koplietošanas gūstamais papildu labums:

• Letaupījums mašīnparka apkopē. Divu vienlīdz daudz braucošu automobiļu apkope ir dārgāka par viena divas reizes vairāk braucoša automobiļa apkopi
• Mazāka ekoloģiskā pēda, mazāka CO summārā emisija
• Ja braucieni ir iepriekš plānoti un galamērķis kā rezervācijas mērķis ir noteikts, citiem lietotājiem, kas plāno savu pārvietošanos, automātiski rodas iespēja dalīt braucienus. Līdz ar to efekts palielinās vēl vairāk
• Braucienu laiki saīsinās un apkalpošana kļūst efektīvāka
• Daudz apkārt braukājošs automobilis ar firmas marķējumu ir laba vizuālā reklāma

GPS attālinātās uzraudzības cena sastāv no četriem komponentiem:

1. Ierīču uzstādīšana
2. Interneta saskarnes lietošanas mēneša maksa kopā ar mobilajiem sakariem
3. Ierīču izpirkšanas cena
4. Ierīču nomas maksa

Neatkarīgi no tā, vai ierīce tiek nomāta vai izpirkta, montāža vienmēr ir atsevišķi izdevumi. Ja nomas gadījumā tas nav atsevišķi izdalīts, ir rūpīgi jālasa nomas līgums vai pakalpojuma vispārējie noteikumi. Par to, vai pirkt vai nomāt, stāstīsim tālāk. Aplūkosim cenas komponentus atsevišķi.

No kā ir atkarīga GPS ierīču montāžas cena?

Acīmredzot visvienkāršākā ir atbilde, ka cena ir vienāda ar montāžas sarežģītību. Ņemot, piemēram, klientu, kurš vēlas tikai atrašanās vietas izsekošanu, šāda pārsvarā stundas laikā veicamā montāža ir ar viszemāko cenu. Šeit tehniķim jāatrod piemērota montāžas vieta ierīcei un antenām, jāpievieno barošana un aizdedzes signāls.

Nākamais sarežģītības līmenis ir degvielas patēriņa mērīšana. Izrietot no klienta vēlmes un mašīnas tipa, šeit ir aplūkojami vairāki varianti.

Vieglajiem automobiļiem un furgoniem ir lietderīgi informāciju par degvielu ņemt no CAN-bus. Montāža ar CAN savienojumu vidēji ilgst 1,5 stundu. Papildus degvielas līmenim no CAN-bus var saņemt arī dzinēja apgriezienus un citu noderīgu informāciju. Dažādiem mašīnu tipiem ir atšķirīgas pievienošanas vietas un tehniķim jābūt pietiekami zinošam.

Lai gan arī kravas automobiļiem degvielas patēriņa kontrolēšanai bieži izmanto CAN-bus datus, ievērojami precīzāku rezultātu sniedz autonomi līmeņa sensori. Ar izsekošanas ierīci savienojami degvielas sensori ir populāri, kā arī tiek plaši izmantoti smagajai tehnikai, celtniecības tehnikai, karjeru tehnikai, lauksaimniecības mašīnām vai citai īpašajai tehnikai, tai skaitā lokomotīvēm.

Degvielas sensor

Degvielas sensora uzstādīšana nozīmē sensora tvertnes montāžu, savienojuma kabeļa aizvadīšanu līdz ierīcei, vadu savienošanu un sensora kalibrēšanu. Vidējais laika patēriņš sensoru montāžai ir 3, 4 vai 5 stundas atkarībā no tā, vai mašīnai ir 1, 2 vai 3 tvertnes. Sensoru montāža var aizņemt vairāk laika un būt dārgāka, ja ir traucējoši faktori, piemēram, ja kā papildu darbs jāveic traucējošu pārklājumu noņemšana vai pat jādemontē degvielas tvertne.

Dažādi papildinājumi

Bieži ir situācijas, kad klients vēlas uzstādīt vadītāja identificēšanas sistēmu, signalizāciju, kādu papildu sensoru, vai arī vēlas novērot dažādu borta sistēmu (vārsta, webasto utt.) darbu. Šādos gadījumos papildu darba apjomu novērtējam atsevišķi.

Ierīču cenas

Ierīču cena klientam ir atkarīga tieši no klienta vēlmēm. Šeit ir svarīgi, kādu funkcionalitāti no ierīces sagaida, vai kādam nolūkam ierīce tiks izmantota. Rupji rēķinot, uz cenu pamata ierīču komplektus var iegrupēt šādi:

• Tikai pozicionēšana
• Pozicionēšana + degvielas monitorings ar līmeņa sensoriem
• Pozicionēšana + degvielas monitorings ar līmeņa sensoriem + divpusēji datu sakari + Garmin navigators
• Pozicionēšana + CAN-bus degvielas monitorings un citi CAN dati
• Pozicionēšana + CAN-bus degvielas monitorings + datu kopēšana no tahogrāfa
• Autonomas pozicionēšanas ierīces ar bateriju barošanu
• Pozicionēšanas ierīces ar IP noturības klasi

Ņemot vērā, ka ierīces komplektiem var pievienot dažādus slēdžus un sensorus, termometrus, dzinēja apgriezienu skaitītājus, RFID lasītājus, klaviatūras darba fāžu reģistrācijai utt., dažādu kombināciju skaits kļūst diezgan liels.

Ierīces komplektā vissvarīgākais komponents ir kontrolieris. Kontrolieri cits no cita atšķiras ar īpašībām, cenām un jaudu. Arī visjaudīgāko kontrolieri, pie kura var pievienot daudz papildinājumu, var izmantot tikai pozicionēšanai, bet tas noteikti nav racionāli.

Pat tad, ja mērķis ir zema cena, ir vērts patērēt nedaudz laika un padomāt, vai turpmāk varētu būt perspektīva, piemēram, dzinēja apgriezienu mērīšanai vai kādai citai lietderīgai īpašībai. Ir jārēķinās, ka ar visiem kontrolieriem ļoti daudzi papildinājumi vēlāk var nebūt iespējami.

Tas ir iemesls, kādēļ mēs neiesakām klientiem akli pieprasīt piedāvājumu, iepriekš neredzot sistēmu vai neiepazīstoties ar iespējām. Protams, nekad nevar izslēgt ļoti zinošus klientus.

Kas iekļauts pakalpojuma mēneša maksā?

Atbildot konkrēti, klients par mēneša maksu saņem priekšzīmīgi strādājošu pakalpojumu ar tehnisko atbalstu un pastāvīgiem uzlabojumiem. Tāpat mēneša maksā ir ieskaitīti SIM kartes izdevumi.

Pakalpojuma sniedzējam, kurš pats attīsta un vada platformu, attālinātā uzraudzība nozīmē ievērojamu atbildību. Atslēgas vārdi šeit ir šādi:

• Servera parka pārvaldīšana
• Programmatūras platformas 24/7 stabila darbība
• Sistēmas uzturēšana 24/7
• Datu un sistēmas komponentu dublēšana un atjaunošana
• Drošība
• Tehniskais un analītiskais atbalsts
• Pastāvīga sistēmas attīstīšana
• Papildu moduļu izstrādāšana
• Klienta apmierinātība
• Sistēmas lietošanas ērtums

Pakalpojuma mēneša maksa ir atkarīga no klientam aktivizētajiem programmatūras moduļiem. Papildus parastajai pozicionēšanai un degvielas monitoringam vēl tiek izmantota rezervēšana, maršrutēšana, divpusēji sakari ar auto vadītājiem, datņu kopēšana no tahogrāfa, datu integrācija, darba uzdevumi, vadītāju identificēšana utt. Izrietot no moduļu aktivizēšanas izmantojamā funkcionalitāte ir augstāka, kas savukārt pieprasa vairāk tehniskā un analītiskā atbalsta. Tāpat plašāka funkcionalitāte izvirza augstākas prasības tehniskā atbalsta operativitātei.

Pakalpojuma mēneša maksa satur SIM kartes maksu. Atkarībā no tā, kur pārvietojas mašīnas, tiek piemēroti dažādi tarifi. SIM kartes maksa ir fiksēta trim dažādiem reģioniem: vietējais, Eiropas Savienība un bijušās NVS valstis. Klientam nav jāuztraucas par SIM kartēm, tās organizējam paši. Ar pakalpojuma sniedzēju esam saskaņojuši cenas, kas atbilst GPS ierīču vajadzībām.

Ierīču nomas maksa

Ierīces vienmēr ir iespējams nomāt uz nenoteiktu vai noteiktu periodu.

Nomas gadījumā iepriekš iepazīstieties ar nomas līgumu un pakalpojuma vispārējiem noteikumiem, kā arī pievērsiet uzmanību nomas izbeigšanas noteikumiem.

Pakalpojuma sniedzējs ir investējis nomas ierīcēs. Nomas atpelnīšanās laiks tiek noteikts uzņēmuma iekšienē. Parasti par atpelnīšanās laiku uzskata 1,5 līdz 2 gadus. Tas ir laiks, kurā klients samaksā pakalpojuma sniedzējam ierīces pašizmaksu un kādu noteiktu peļņas maržu. Ierīce pati uz visiem laikiem paliek pakalpojuma sniedzēja īpašumā.

Webservice ir lietojumprogrammas saskarne dažādu programmu vai sistēmu sasaistīšanai. Webservice var izmantot tad, ja ir nepieciešams apmainīties ar dažādu programmu savāktiem datiem, vai vienas sistēmas savāktus datus nosūtīt citai ar labākas vēlākas apstrādes mērķi. Analoģija ar ražošanas līniju, kurā transportēšanas līnija viena mezgla apstrādātu pusfabrikātu padara automātiski pieejamu nākamajam ražošanas mezglam.

Kādos gadījumos pozicionēšanas sistēmas dati varētu būt nepieciešami vēl kaut kur?

Viena no lietderīgajām pozicionēšanas sistēmas iespējām ir vadītāju identificēšana un mašīnu lietošanas izšķiršana dažādu vadītāju griezumā. Mašīnā tiek reģistrēta vadītāju ierašanās darbā un darba pabeigšana. Taču darba laika uzskaiti apstrādā, piemēram, grāmatvedības programma vai caurlaižu sistēma. Šajā citā sistēmā notiek darba laika analīze, algas aprēķināšana, statistika. Tagad ir nepieciešams, lai pozicionēšanas sistēmas reģistrētie darbā ierašanās un darba pamešanas notikumi būtu atainoti arī vienotajā darba laika uzskaites sistēmā. Ļoti apgrūtinoši un kļūdaini ir pastāvīgi manuāli ielasīt visu vadītāju darba ciklus no vienas sistēmas un ievadīt citā logā citā sistēmā. Mazāk darbietilpīgi un kvalitatīvāk ir perioda datus noformēt “save as” tipa starprezultātā un ielādēt tos citā sistēmā. Taču arī šāda pieeja ir apgrūtinoša, jo kādam šī procedūra ir fiziski jāapstrādā un nav mūsdienās tik nepieciešamās automātiskās sinhronizācijas. Sinhronizācijas trūkums neizbēgami agrāk vai vēlāk noved līdz situācijai, kad datu trūkuma vai nepilnības dēļ kaut kas tiek aprēķināts nepareizi, tiek pieņemti nepareizi lēmumi, rodas nesapratne vai sliktākajā gadījumā pat haoss. Tādēļ ir nepieciešams, lai visas rutīnas un apgrūtinošās procedūras būtu atrisinātas ar programmatūru un iespējami automatizētas. Web service jeb lietojumprogrammatūras saskarne citām sistēmām piedāvā iespēju automātiski piekļūt dažādiem pozicionēšanas sistēmas formētajiem datiem.

Kādos gadījumos pozicionēšanas sistēmai varētu būt nepieciešami citu sistēmu savāktie dati?

Dažādiem uzņēmumiem ir savas pasūtījumu sistēmas, kurās tiek reģistrēts viss process attiecībā uz piegādāto produktu vai patērētājam sniegto pakalpojumu. Šajā procesā var būt konkrētas piegādes darbības no punkta A uz punktu B. Šīs piegādes darbības savukārt var būt ievads pozicionēšanas sistēmā, kā viena no iespējām ir galamērķu un darba rīkojumu nosūtīšana uz autovadītājiem asistējošiem navigatoriem. Web service šādā gadījumā piedāvā iespēju, kurā pasūtījumu sistēmā pārdevēja iedarbināts pasūtījums ar minimālu kavēšanos un nemainītā formā tiek automātiski piegādāts izpildītājam. Precīzs un operatīvs.

Kādiem datiem var piekļūt caur web service?

• Mašīnas aktuālā atrašanās vieta un kustības ātrums, degvielas atlikums un pievienoto sensoru rādījumi
• Brīvi izvēlēts punkts datu vēsturē (mašīnas atrašanās vieta, kustības ātrums, degvielas atlikums, pievienoto sensoru rādījumi)
• Mašīnu braukšanas un stāvēšanas laiki ar nobrauktajiem kilometriem, braukšanas un apstāšanās laika brīžiem un adresēm
• Mašīnu un mašīnās uzraugāmo papildu ierīču (vārsts, vinča v. tml.) darba cikli ar izmantošanas un apstādināšanas brīžiem un adresēm
• Uzpildītās degvielas daudzums ar uzpildes laiku un adresi
• No vadītājiem caur navigācijas termināliem pakalpojumam nosūtītie paziņojumi un vadītājiem no pozicionēšanas sistēmas nosūtītie galamērķi vai rīkojumi
• Vadītāju darba laiki.

Pozicionēšanas sistēmai var no ārpuses nosūtīt galamērķus un darba rīkojumus. Var izsaukt ierīcei pievienoto vadības ķēžu (dzinēja apturēšana, iedarbināšanas bloķēšana, centrālā atslēga utt.) slēgšanu.

Cik vienkārši ir uzsākt aplikācijas izmantošanu?

Klientam ir jāsaprot, kādus datus viņš vēlas, un jāvēršas pie pakalpojuma sniedzēja. Pakalpojuma sniedzējs aktivizē klientam aplikācijas lietošanu.

Datu lietošana caur aplikāciju ir aizsargāta ar paroli. Atslēgas paroli datu lietošanai klients izveido pats pakalpojuma administrēšanas sadaļā. Pēc tam klients definē formātu datu pieprasījumiem un savā sistēmā izveido mehānismu, kas izsauc pieprasījumus un saglabā atbildes uz tiem.

Norādījumus atslēgas paroles izveidošanai un par pieprasījumu formātiem var lejupielādēt šeit.

Lietotājs var kartē atzīmēt zonas, un ģeozonu pārskats ataino, kad viņa mašīnas apmeklēja zonas un cik ilgi tur uzturējās.

Kā tas ir ticis izmantots?

Starptautisko pārvadātāju interesē, cik ilgi viņa mašīnas ir bijušas Vācijā. Kādēļ? Eiropas Savienības regulējums pieprasa, lai par laiku, kuru vadītājs atradās Vācijā, viņam tiktu maksāta Vācijas minimālā alga. Tas pats tūlīt būs spēkā arī attiecībā uz Franciju un Austriju. Ar šādiem pasākumiem valstis ar augstāku algu līmeni aizsargā savu iekšējo tirgu pret Austrumeiropas pārvadātāju invāziju. Pārvadātājam ir pienākums pierādīt algas aprēķinu. Ģeozonas atskaite pierādījumu noformēs dažu sekunžu laikā.

Racēja piemērs

Degslānekļa bagātināšanas rūpnīcā atdala rūdu no iežu produktiem. Rūda tiek automātiski šķirota uz transporta līniju, iežu produkts uz bunkuru, no kura to ar izgāzējiem ved atpakaļ uz kalnu. Ražotājs maksā pārvadātājam atbilstoši izvestajam apjomam un nobrauktajiem kilometriem. Pārvadātājam no savas puses nepieciešams pārliecināties, vai aprēķins ir pareizs. Izgāzēja pārvadāšanas apjoms ir zināms. Jāsaskaita kopā no bunkura uz dažādiem galamērķiem veiktie braucieni. Pārvadātājs atzīmē kartē ģeozonas.

Par brīvi izvēlētu periodu noformētā atskaite precīzi ataino, cik apmeklējumu veica konkrēts transportlīdzeklis, cik ilgs bija iekraušanas laiks un kad notika kraušana.

Nekustamā īpašuma apsaimniekotāja piemērs

Nekustamā īpašuma apsaimniekotājs veic sniega tīrīšanu dažādu uzņēmumu teritorijās. Norēķināšanās par pakalpojumu ir norunāta uz laika tarifa pamata, un pakalpojumu var sniegt automātiski un pastāvīgi, ja ir sniega sega. Veikt manuālu uzskaiti, kad kurā teritorijā iebrauca, cik ilgi strādāja un kad izbrauca, apsaimniekotājam ir sarežģīti.

Sniega stūmējs atzīmē kartē dažādu firmu teritorijas atainojošas ģeozonas. Vairs nekādu aktu vai laiku manuālas fiksēšanas. Rēķina par pakalpojumu iesniegšanai precīzi dati dažu sekunžu laikā tiek noformēti automātiski. Ģeozonu atskaite ziņo, cik ilgi kuras firmas zonā tika veikti uzkopšanas darbi.

Apkalpošanas uzņēmuma piemērs

Ļoti bieži klientu vai apkalpojamo galamērķu atrašanās vietas var atzīmēt arī kā interešu punktus. Norādot punktam rādiusu, programma apskata punktu kā riņķa formas zonu, un ģeozonu atskaite sniedz klientus atainojošo punktu precīzu apkalpošanas laiku, arī ierašanās un pamešanas laiku.

GPS ütleb täpselt, kus me oleme ja kust me tulime
Satelliidid on näidanud meile teed juba möödunud sajandi keskpaigast, aga kõik muutus 2000. aasta 1. maist, kui GPS-id hakkasid USA sõjaväe otsusel näitama asukohta mõnesaja meetri asemel mõnemeetrise täpsusega. Tänu sellele saame nüüd kasutada autonavigaatoreid, nutitelefonide kaarte ning muidugi igasuguseid kasulikke positsioneerimisteenuseid.
Ajalugu – militaarvajadusest igapäevase navigeerimiseni
Asukohamääramise vajadus on loomulikult eksisteerinud juba sajandeid, kuid muistsete meresõitjate kombel tähtede ja kuu järgi oleks enda paiknemist üsna tülikas praegu välja arvutada, ehkki sportlikust uudishimust ju võib.
Tunniajase arvutuse tulemusena on võimalik oma asukoht mõnemiilise täpsusega kindlaks määrata ka tähtede järgi, mis on oluline hädaolukorras näiteks ookeanil, kuid Läänemere-sugustes pisemates veekogudes see palju abi ei paku. Siin on oluline ilma GPS-ita olles majakate järgi orienteeruda. Kui tähed paistavad, saab põhjapoolkeral põhjasuuna leida Põhjanaela järgi, lõunapoolkeral Lõunaristi järgi. Sekstandiga, mida meresõitjad ajalooliselt on kasutanud, mõõdetakse aga väga täpselt tähe ja horisondi vaheline nurkkaugus ning arvutatakse selle põhjal merekoolis õpitu järgi oma asukoht. Mõõtmisel ei tohi vigu teha, mõõta tuleb väga täpselt, kuid kõikuvas laevas võib see üsna raske olla. Pealegi pole tähti pilves ilmaga näha.
Maamõõtjad kasutasid enne satelliidiajastut triangulatsiooni ehk maastikul üksteisega külgnevate kolmnurkade süsteemi. Triangulatsiooniks oli kogu maa kaetud riiklikult tähtsate nn kindelpunktidega, mille koordinaadid olid väga täpselt mõõdetud ja maamõõtjale teada. Sealt kindelpunktist sai mõõta maastikul märgitud kolmnurkade nurgad ja süsteemi baasjoone pikkuse, et määrata järgmiste kolmnurga nurkade koordinaadid. Muidugi võttis see palju aega ja vajas geodeedi täpseid instrumente. Turistina muidugi triangulatsiooni põhimõttel oma koordinaate leida poleks otstarbekas.
Väga täpselt saab asukoha teada satelliitide abiga
Kuid juba 50-ndatel, kui kosmosesse lendas esimene sputnik, avastasid USA sõjaväelased, kes seda jälgisid, et tegelikult oleks sputniku raadiosignaalide järgi hea ka maa peal oma asukohta määrata. Nimelt satelliidi orbiiti teades ja sellelt lähtuvaid raadiosignaale vastu võttes võis üsna täpselt määrata, kas tehiskaaslane liigub eemale või lähemale ning kui kaugel see asub. Kui on olemas vähemalt kolme satelliidi signaalid ja ülitäpne kell, siis triangulatsiooni põhimõttel peaks asukoha juba üsna täpselt saama määrata.
Sõjavägi nautiski varastest kuuekümnendatest taevast võimalust oma asukohta vastavate seadmetega määrata esialgu mereväes ja hiljem mujal, kuid tsiviilkasutajatel läks veel aega, enne kui poodidesse jõudsid koos kohvermobiilidega ka esimesed suured käsiseadmed. 1989. aastal valmis Magellanil esimene tavainimestele mõeldud GPS-seade NAV 1000: lisaks kohvrimõõtu mobiilidele tuli seiklejatel hakata nüüd väiksema tellise mõõtu asukohamäärajat kaasas kandma. Sel ajal kehtis nö selektiivne kättesaadavus, mis tähendas, et tavakasutajatele anti USA sõjaväele kuuluvat võrku kasutada vaid piiratud täpsusega mõnisada meetrit. Lennukitele ja laevadele sellest tavaliselt piisas.
Muidugi polnud mõnesajameetrine täpsus piisav näiteks autoga navigeerimiseks või võõras linnas aadressi otsimiseks. Tänapäevane GPS-ide buum sai alguse alles 2000. aasta 1. mail, mil otsustati tsiviilkasutusest asukohamääramise täpsuse segamine kõrvaldada. Kõik võisid esialgu oma asukohta 24 satelliidi abiga kümnemeetrise täpsusega määrata ja see tähendas juba ka autonavigaatorite võimalikkust.
Praeguseks on satelliitide arv kasvanud 33-ni ja mobiilid kasutavad veel ka A-GPS-i ehk täiendavat infot maapealsetest tugijaamadest, et võimalikult kiiresti oma asukoht kindlaks teha. Peale selle on GPS-seadmete täpsus juba jõudnud mõne meetrini. Nii võib üles leida seenemetsas eelmise aasta seenekobara asukoha või liigelda mitmerealisel ristmikul, kus autonavi oskab juhendada juba sõiduraja täpsusega.
GPS-e leidub tänapäeval pea kõigis nutitelefonides. Samuti on saadaval eraldi käsi-GPS-id, mis on võimsama antenni ja spetsiaalse tarkvaraga, määrates asukoha väga täpselt ja väga kiiresti. Aga kuna mobiilide GPS-id on igapäevasteks vajadusteks juba piisavalt täpsed ja kiired, siis käsi-GPS-idel enam erilist turgu pole. Samamoodi hakkavad vaikselt hääbuma autonavigaatorid, mis juhendavad autojuhte õigele teele, sest mobiiliäpid on sama head ja nagu öeldud, ka telefoni GPS-i täpsusest piisab. Aina parema täpsuse annavad kaasaskantavatele seadmetele uued ja võimsamad algoritmid, mille järgi saab üsna nõrkadest GPS-signaalidest aina rohkem asukohainfot välja lugeda, häireid arvestamata jätta ja keskmistamise ning statistiliste arvutustega leida ka kehvades levitingimustes võimalikult täpsed näidud.
Kuidas see töötab?
GPS-seade saab taevas kindlatel orbiiditel tiirlevatelt satelliitidelt vajaliku signaali ning arvutab selle põhjal asukoha laius- ja pikkuskoordinaadid ning kõrguse merepinnast. Kõrguse näit võib küll olla teinekord üsna ebatäpne, aga kallimad seadmed täpsustavad seda baromeetriga – sensoriga, mis suudab õhurõhu järgi paremini kõrgust määrata.
GPS vastuvõtja arvutab asukoha oma kauguse põhjal vähemalt neljast nähtavast satelliidist. Kaugus mõõdetakse täpselt ära, võrreldes satelliitide ja vastuvõtjate genereeritud kodeeritud signaalide ülitäpseid algus- ja lõpuaegasid. Selleks peavad satelliidid ja vastuvõtjad oskama tekitada täpselt ühel ajal signaale. Aeg, mis kulus signaalil satelliidilt valguse kiirusel vastuvõtjani jõudmiseks, annabki lihtsa arvutuse järgi kauguse. GPS vastuvõtja asukoha arvutamine on edasi juba puhas trigonomeetria, sest teada on satelliitide asukohad ja nende kaugused vastuvõtjast.
Kui asukoha koordinaadid teada, siis mobiilis kasutavad erinevad äpid seda infot näiteks kaardil teekonna salvestamiseks, lähimate poodide, tanklate või vaatamisväärsuste leidmiseks.
Muidugi on levinud tänu GPS-seadmete odavusele ja lihtsusele ka mitmesugused positsioneerimisseadmed, millega saab jälgida oma igapäevaste asjade liikumist. Tikutopsisuurune träkker ehk asukohajälgija on paigaldatav nii reisikohvrisse, autosse, murutraktorisse kui koera kaelarihmale. Üle mobiilse andmeside edastab selline GPS-seade oma asukoha mõnesse veebiteenusesse, kust saab jälgida hetkeasukohta, vaadata läbitud teekondi ja ajalugu või lisada alarme, kui mõni seade näiteks lahkub või jõuab märgistatud piirkonda. Nii on näiteks hea teada saada, kui koer on aiast põgenenud või millal laps koolist koju jõuab. Võimalusi on piiritult.
Kuidas siis lihtsustatult toimub teoorias asukohamääramine tähtede ja päikese järgi?
Tähistaevast on inimesed vaadelnud aastatuhandeid ning selle muster on pika aja vältel inimeste teadvuses kinnistunud. Samuti on kinnistunud teadmine taeva n.ö „pöörlemisest“ ümber mingi keskpunkti .Põhjapoolkeral on selleks keskpunktiks Põhjanael. Astronoomiast teame, et tähtkujude näiv liikumine pole tingitud mitte taevasfääri vaid Maa pöörlemisest. Põhjanael asetseb kõrgel põhjapooluse kohal ning selle asukoht „kõigub“ pool kraadi. Põhjanael näitab meile alati põhja suunda. Nurk horisondi ja põhjanaela vahel ongi laiuskraad , millel asume. Selle mõõtmiseks kasutatakse sekstanti. Jämedalt öeldes on see sirkel, mille haarade vahele kinnitub mall. Sirkli üks haar tuleb suunata horisondile, teine Põhjanaelale ning malli poolt mõõdetud haaradevaheline nurk on mõõtepunkti laiuskraad. Väga lihtne on seda ette kujutada, kui mõtled ennast põhjapoolusele, asetad sirkli üht haara pidi maapinnale, suunad teise haara täpselt pea kohal paiknevale Põhjanaelale ning saadki haarade vaheliseks nurgaks 90 kraadi.
Pikkuskraadi määramiseks tuleb selgeks teha, kui palju erineb keskpäeva aeg antud asukohas Greenwichi ajast. Appi tuleb kronomeeter, mis mõõdab Greenwichi aega (Greenwichi keskpäeva). Päikespaistelise ilmaga on kohaliku aja keskpäevaks moment, kui vari on kõige lühem (päike asetseb mõõtepunkti meridiaanis). Fikseeri kronomeetri näit ja arvuta erinevus kohaliku keskpäeva (12:00) suhtes. Arvestades, et 1 kraadise pöörde (ekvaatoril 111km) teeb Maa 4 minutiga saame kohaliku ja Greenwichi aja erinevuse järgi pikkuskraadi välja arvutada.
Kronomeetrid tulid kasutusele 250 aastat tagasi. Enne seda navigeeriti sisuliselt ainult laiuskraadi järgi. Sõideti konkreetsele laiuskraadile, sealt edasi muudeti kurssi 90 kraadi ning hoiti seda, kuni kusagile välja jõuti. Üsna ebatäpne ja aeganõudev. Kronomeetri väljaarendamist forsseeris 1707.a. asetleidnud õnnetus, kui 4 Briti sõjalavaeva sõitis karidele ning hukkus 1400 meremeest. Huvitava artikli kronomeetri arendusajaloo kohta leiad Tehnikamaailmast http://www.tehnikamaailm.ee/250-aastat-kronomeetrit/

Navigēja arī pirms GPS un tāpat nonāca galā

Mūsdienu GPS navigācija ir tikai pārdesmit gadu sena, taču savu atrašanās vietu prata noteikt jau sen pirms satelītu ienākšanas. Vietām šī prasme ir aizmirsusies pat profesionāliem jūrniekiem, taču papildu viedtālruņiem un navigācijas iekārtām ir lietderīgi

zināt, ko darīt, ja signāla no debesīm nav, vai arī kabatas iekārtas akumulators ir nosēdies.

Bākas un kartes ir eksistējušas gadu simtiem, pat gadu tūkstošiem. Zvaigznes rādīja ceļu naktīs, senie jūrasbraucēji uzturēja acu kontaktu ar krastu un tālu atklātā jūrā pat nedevās. Tā ar nestabilām laivām izdevās apdzīvot arī Klusā okeāna salas, kas atrodas pietiekami tuvu cita citai un kur bieži naktīs ir skaidras debesis.

Pirms tūkstošiem gadu tika šķērsota Dienvidķīnas jūra un Indijas okeāns ar musoniem, jo tie vienmēr pūta konkrētā virzienā un ļāva divas reizes gadā ar aizmugures vēja spēku šķērsot atklāto jūru, nebaidoties kļūdīties. Tajā pašā laikā tālu ziemeļos dzīvojošie islandieši izmantoja īpašu gludi nopulētu (gaismu polarizējošu( kristālu – t. s. Saules akmeni, lai atrastu saules atrašanās vietu arī mākoņainā laikā, kas ziemeļpuses jūrās ir bieža parādība. Pēc saules varēja arī aptuveni noteikt virzienu un atrašanās vietu.

Kompass – diezgan jauns izgudrojums

Kompass, kas mūsdienās šķiet tik vienkāršs darbarīks, tika izgudrots Ķīnā tikai pārsimts gadus pirms Kristus, un Eiropā tas nokļuva kopā ar persiešiem 13. gadsimtā. Magnētiskā kompasa adata ir magnetizēta un atrodas uz kompasa adatas – smailes, kas ļauj bultai atbilstoši zemes magnētiskajam laukam ieņemt virzienu ziemeļu-dienvidu virzienā. Kompasi un kartes jūrasbraucienus un ceļošanu arī pa neapdzīvotu kontinentu padarīja ievērojami vienkāršākus – kartes kļuva precīzākas un pat Igaunijas piekraste viduslaiku zīmējumos ieguva jau atpazīstamu formu.

Polārzvaigzne – kā noteikt savu atrašanās vietu pēc tās?

Ļoti vecs un drošs veids, kā noteikt savu atrašanās vietu, ja kompasa nav pa rokai, ir pēc Polārzvaigznes. Šī spilgtā zvaigzne ziemeļu puslodē palīdz atrast ziemeļu virzienu, jo debesīs vienmēr atrodas it kā virs Ziemeļpola. Kad virziens ir skaidrs, var noteikt arī savu platuma grādu – zvaigznes pacelšanās leņķis ir aptuveni tāds pats kā platuma grāds.

Fotografējot zvaigžņotās debesis ar garu ekspozīciju, ir redzams – viss griežas ap Polārzvaigzni. Šis virziens arī ir ziemeļu virziens, un pacelšanās leņķis attiecībā pret horizontu nosaka skatītāja platuma grādu. Foto: (CC) Kevin Hadley / Wikipedia

Savu platuma un garuma grādu precīzai noteikšanai vajadzēja zināt arī precīzu pulksteņlaiku, kas līdz 16. gadsimtam tika noteikts ar smilšu un ūdens pulksteņiem. 1760. gados izdevās uzbūvēt tādu kuģa pulksteni, kas rādītu pareizu laiku arī uz pamatnes, kas šūpojas, un beidzot ļāva noteikt atrašanās vietu jebkādos laika apstākļos.

Sekstants – precīzs stūra mērītājs precīzas atrašanās vietas noteikšanai

Precīzs leņķa mērīšanas rīks, kuru daži jūrnieki joprojām zina kā rezerves variantu, ja nobrūk kāda elektronika, ir sekstants, kurš navigācijas arsenālā parādījās tikai 1757. gadā. Ar to var precīzi izmērīt jebkura debess ķermeņa leņķi attiecībā pret horizontu un, zinot precīzu laiku, aprēķināt savu

Leņķa noteikšana ir šķietami vienkārša, sarežģīti ir vēlāk veikt atbilstošos aprēķinus. Puse spoguļa mērītājam rāda horizontu, otra puse mērāmo spilgto debess ķermeni (Polārzvaigzni vai sauli). Ar sekstantu pagriežot debess ķermeni ar otru spoguļa pusi uz t. s. horizontu, var noteikt debess ķermeņa leņķi attiecībā pret horizontu.

Radio vada ceļu

1906. gadā pirmo reizi izmantoja radio sakarus, lai noteiktu virzienu – uz kuģa uzstādīja ierīci, kuru pagriežot varēja precīzi uzzināt radio signāla avotu. Tā radās pirmās radio bākas, kas norādīja virzienu uz ostu arī tālu aiz apvāršņa esošiem kuģiem.

1930. gados parādījās pirmās auto navigācijas ierīces – mazliet novirzoties var teikt, ka tās nebija nekādi tehnoloģiju augstākie sasniegumi, bet uz automobiļa instrumentu paneļa nostiprināmi pagriežami karšu ruļļi, kurus blakussēdētājs varēja pagriezt atbilstoši tam, kurā krustojumā nonāca.

II Pasaules kara laikā tika izveidots pirmais radio navigācijas risinājums jūrasbraucējiem – LORAN, kas ar četrām atbalsta stacijām ļāva navigēt ASV un Kanādas austrumu piekrastē.

Mākslīgajam zemes pavadonim jau pēc dažiem gadiem sekoja sakaru satelīti

Par satelītu laikmeta sākumu var gan uzskatīt 1957. gadu, kad Padomju Savienība nosūtīja pirmo sputņiku jeb mākslīgo pavadoni orbītā, taču par GPS navigācijai līdzīga risinājuma sākumu var uzskatīt 1962. gadu, kad no septiņiem satelītiem sastāvošā TRANSIT sistēma palīdzēja noteikt savu atrašanās vietu uz zemes – gan ļoti aptuveni. Taču, salīdzinājumā ar sekstantu un kompasu, sistēma bija ātrāka un drošāka, lai gan precizitāte vēl nebija ļoti laba.

Pēc tam satelītu navigācija kļuva aizvien precīzāka, līdz 2000. gada 1. maijā pēc ASV karaspēka lēmuma GPS sāka rādīt atrašanās vietu pārsimts metru vietā ar dažu metru precizitāti. Tagad ar mobilajā tālrunī, viedpulkstenī vai atsevišķā navigācijas ierīcē esoša GPS palīdzību savu atrašanās vietu varam noteikt jau ar metra precizitāti. Parasti ar to pietiek, lai atrastu īsto ceļu vai nepieciešamo apstāšanās vietu

Lai gan GPS precizitāte kļuva piemērota navigācijai tikai 2000. gadā, navigēja jau iepriekšējā gadsimtā. Sākumā izmantoja mehāniskus, vēlāk jau elektroniskus līdzekļus.

Dakaras rallijā, kas norisināsies 02.01.-14.01.2017., Igaunijas motociklisti izmanto jau 100 gadus izmantotus darbdrošus karšu ruļļus. No tiem troksnī un putekļos dažkārt ir vairāk labuma nekā no klasiskajiem navigatoriem. Turklāt uz šādiem ruļļiem var būt arī trases leģenda, kas ļauj nojaust priekšā gaidošos līkumus.

Pirmie auto navigatori patiesībā bija karšu ruļļi, kurus varēja nostiprināt uz automobiļa instrumentu paneļa un ritināt uz priekšu, atbilstoši kustībai.

Šie karšu ruļļi ceļotāju kabatās bija bijuši jau vairākus gadsimtus, taču automobiļos pirmo reizi nonāca 1920. gados. Patiesībā navigatorus ar rullī satītām kartēm var atrast vēl senākā pagātnē – pat 1920. gados.

Prasmīgi smalkmehāniķi ierīci ievietoja pulksteņa izmēra korpusā un to varēja nostiprināt uz rokas ar pulksteņsiksniņu.

The Plus Fours Routefinder vārdā nosauktajā sistēmā ietilpa korpuss ar diviem ruļļiem, rullim bija jāiegādājas čeka printera papīra rullim līdzīgs karšu rullis, kas aizvadīja no kāda zināma punkta A uz citu zināmu punktu B. Krustojumos karte bija ar roku jāpagriež uz priekšu, un tad jādodas uz nākamajām krustcelēm. Papildus kartes malā bija redzamas šķērsotās jūdzes. Diemžēl šis izgudrojums

nenonāca diezgan plašā lietošanā, drīzāk pievienojoties 20. gadsimta dīvainībām, šobrīd tas ir izstādīts Londonas Britu bibliotēkā kā aizraujošs tehnikas vēstures eksemplārs. Pašlaik par viltīgo izgudrojumu var teikt, ka tas vēl pārāk apsteidza laiku, jo 1920. gados pārvietojās pārāk maz automobiļu, lai šāda ierīce būtu nonākusi pie masām. Tāpat ceļu izvēle pieejamajās kartēs bija diezgan ierobežota.

1930. automobiļu uz ielām bija jau vairāk, tādēļ varēja domāt arī par to navigāciju-papildaprīkojumu. Viens no pirmajiem bija Itālijā ražotais Iter Avto – uz instrumentu paneļa nostiprināms korpuss ar plašu logu kartes lasīšanai. Šis neveiklais, lielais auto navigators it kā jau atgādina mūsdienu navigatoru, tomēr ir vēl ar mehānisku kartes sistēmu. Salīdzinājumā ar Plus Fours Routefinder, šis bija jau solis uz priekšu – karte nebija jāgriež uz priekšu ar rokām, bet ierīce bija savietota ar spidometra trosi un pagrieza rulli atbilstoši braukšanas ātrumam daudz-maz pareizā tempā. Dārgs papildu aprīkojums rādīja krustojumus un vienmēr “pagrieza” karti braukšanas virzienā. Laiku pa laikam kartes griešanas temps bija jākoriģē, jo šāds mehānisks risinājums nevarēja būt ļoti precīzs.

1960. General Motors ar mērķi palīdzēt automobiļiem, kas šķērso garās ASV šosejas, nolēma izveidot ierīci DAIR (Driver Aid, Information & Routing), kas šosejas informāciju nolasīja no perfokartēm (kur jānogriežas, kādas ceļazīmes ir priekšā, kur sākas ātruma ierobežojums un cik ilgi vēl ir jābrauc taisni), papildus pa radio saņēma informāciju par uz ceļa esošajiem šķēršļiem un avārijas situācijām. 60. beigās auto navigatoru attīstība turpinājās jau ārpus automobiļa – Vācijā tika izmēģināti t. s. gudrie lielceļi, kur atradās nelielas radio bākas, kas sniedza papildinformāciju uz automobilī esošo ierīci. Vispirms, protams, bākas pateica, kur atrodas, taču no tām varēja saņemt arī mainīgu informāciju par ceļa apstākļiem un ātruma ierobežojumiem. Tomēr arī šī sistēma vēl apsteidza savu laiku, un papildus testa lielceļiem parastie lielceļi vēl tuvākajā pusgadsimtā netika padarīti gudri.

1995. gadā Oldsmobile izlaida GPS signālu lietojošo sākotnēji diezgan neprecīzo, taču uz šosejām starp pilsētām noderīgo GuideStar, kam bija elektronisks tablo un GPS signāla uztvērējs. Satelītos balstītais auto navigators bija tēma arī raidījumu sērijā “Beyond 2000”, kas iepazīstināja ar nākotnes risinājumiem, esot tikpat karsta ziņa kā pašlaik pašbraucošie automobiļi. Lai gan tad apgalvoja, ka lai cik labs nebūtu navigācijas asistents, tas neaizstāj kārtīgu auto vadītāju.

Video: https://youtu.be/NCGmxk3H44g?t=6m20s

(Auto navigācijas daļa sākas 6:20)